?

Log in

sniegparslina

Jan. 27th, 2009

10:54 pm - beidzot es pabeidzu sapņot. jumtistabiņa atgriežas

Arī sapņi miegā ir bīstami.

Agrs rīts, tikko nolijis lietus, jumtistabiņa pilna svaiguma. Jaunu aromātu pārņemta jumtistabiņa vilina. Ievelc gaisu dziļi, sajūti ilgas. Kas tev šobrīd pietrūkst? Ieelpo vēlreiz! Izbaudi un sajūti.

Viņa guļ gultā, blakus neviena nav. Viņš stāv gultas galā un apbīno viņu. Viņa elpo lēni un sekli. Ieelpa. Uz sejas vēl palikusi kosmētika. Izelpa. Viņa miegā smaida. Ieelpa. Par ko meitēn? Izelpa. Kafijas krūze uz naktsskapīša blakus gultai. Ieelpa. Bet viņai negaršo kafija, no rīta viņa labprāt bauda tēju. Izelpa. Uz grīdas mētājas šokolādes iesaiņojuma folija. Viņai garšo šokolāde. Aizmigusi viņa izskatās satriecoši. Pār seju krīt melno matu šķipsnas un traucē viņai elpot.

Viņš visu nakti neguēja. Tiklīdz viņa iemiga, viņš sāka viņu vērot. Tik naiva un neaizsargāta, tā viņa tur guēja. Pieglaudis savus gaišbrūnos matus, viņš piecēlās un apsēdās uz krēsla iepretī gultai, blakus logam. Tumsā viņa bālā miesa izcēlās. Kā neapmierināts gars viņš visu nakti bija sēdējis tumsā un vērojis viņu. Ar pirmajiem saules stariem apģērbās, uzvārija ūdeni kafijai un turpināja vērot.

Viņa elpo un sapņo par ilgām, ilgojas pēc saules, rīta smaržas un miega acīs. Tēja un šokolāde. Prāts ilgojās pēc šiem mazajiem nieciņiem, kas padara dzīvi mīļāku. Un arī sīrdī paliek ilgas, neapspiežamas ilgas pēc prieka, kas liegts.

Viņš nesapņo. Viņš tikai plāno un cer uz labāku nākotni. Darbaholiķis, kas prot atrauties no darba, reizēm. Sapņi viņu reiz nogalināja, tāpēc ar tiem vairs neielaižas, bet tas ir grūti – vazāties pa pasauli neviena nepieņemtam un bez jēgas. Katras dienas mazais uzdevums vairs nav darbs kāda lielāka mērķa labā. Nu tā ir tikai eksistence!

Viņas zemapziņā klejo jūtas, kas neļauj uzticēties viņas šīs nakts partnerim. Nemiera sajūta visu nakti, pat sapņojot laimīgas bildītes un priecājoties par dzīvi. Šajā brīdī viņas sapņi sabrūk. Nebūs.

Viņš slēpti uztraucas par to, ka viņa nekad tā īsti nepiederēs viņam. Nekad. Bet kamēr vēl viņa guļ gultā, kas atrodas necilajā jumtistabiņā, viņa apziņa izbauda tuvumu un priecājas par sapņu nepiepildīšanos.

Kad viņa lēnām atver acis, sabrūk arī pārējie viņas sapņi. Nekā vairs nav. Garlaicība un dzīvnieciskie instinkti, kas viņiem abiem pavēlēja palikt jumtistabiņā ilgāk kā tas atvēlēts.

Tev nebūs sapņot!

Jan. 26th, 2009

08:18 pm - kārtējā vēstule puikam

šodien es nedomāju par tevi, es tikai domāju par to, kā es gribu dzīvot.
ai es gribu aizbēgt no savas dzīves.
prom un sākt jaunu

Jan. 22nd, 2009

10:57 pm

Bet ja tomēr kaut kas mainīsies, pasaule jau no tā nesabruks. To nojaukšu es pats ar savu rīcību, vārdiem un domām. Es to nojaukšu dzīvojot, elpojotu un cerot. Bezjēdzīgi cerot, ka viss reiz būs labi, bet nekas nebūs labi, jo tikai manās rokās ir mainīt pasauli un visu sev apkārt. Tas nekas, ka esmu niecīgs.

Jan. 20th, 2009

07:04 pm

šodien es sargāju sevi no tevis. pasmaidīju, bet necentos atrast iemeslu parunāt. uz mirkli prāts aizmiglojās, ieraugot tevi, bet es tiku tam pāri - ātri atskurbu no savām sajūtām un bēgu prom.
šodien nē, šodien es negribu domāt par tevi. atrodi mani un parunā. izdari tā, lai to nebūtu gribējusi es.
 
bet tomēr es šodien slēpjos no tevis. es pazaudēju, izlaižtu tevi no sava vērīgā acu skatiena un paslēpju savā prātā.
es gribētu nedomāt par tevi, bet šodien es to nevaru
 

12:11 am

lielas un mazas. šēras. klintis. kadiķi.
es gribu uz vietu ko mēdzu saukt par mājām.
es gribu tur kur alkst mana sirds

Jan. 19th, 2009

05:16 pm - es alkstu citas realitātes

Tu varētu būt mans, ja es pati zinātu,vai to gribu. Ja es zinātu, vai patiešām vēlos bendēt savu dzīvi ar kārtējo puiku, kurš tikai manā dzīvē atstās dziļu vagu, tēlaini sakot, vēl vienu rētu pa vēnām. Bet tas nemaina faktu, ka mēs varētu būt kopā. Nav svarīgi cik lietderīgi un vajadzīgi tas būtu.

Jan. 16th, 2009

05:13 pm

Bez jūtām. Perfektais skatiens liek sajaukt debespuses un skatīties tikai viņa acīs. Un tad tu pamani to bērnišķīgo dzirksti viņa acīs. Tādu mazu un spožu, nevainīgu. Tik skaisti un dzidri, enģelis.

05:07 pm

elpojot plaušās neievilkt skābekli

Jan. 14th, 2009

05:28 pm - lido, mazais putniņ!

Smaidot pasaulei es varu teikt ka man ir labi, bet ne gluži. Man acis un saprāts alkst pēc klinšu sienām kas aizsedz skatu uz horizontu. Es alkstu, lai vienīgais veids, kā ieraudzīt debesis, būtu paceļot galvu. Bet pagaidām neesmu to pelnījusi, neesmu pēc tā alkusi tik ļoti, lai tagad tur nokļūstot varētu to izbaudīt kā nākas.

Es alkstu elpojot plaušās neievilkt skābekli.

05:26 pm - draugi un draudziņi

Viņa siltumu var sajust atrodoties tikai septiņus centimetrus no viņa ķermeņa. Elpo viņš gandrīz nemanāmi – lēnām un mierīgi. Skatiens uzmanīgs un ļoti vērīgs, lai kaut ko nepalaistu garām, bet viņam tas tā pat nesanāk tik labi kā man – cilvēkus bez nopētīšanas viņš palaiž garām biežāk kā es. Smarža neuzkrītoša, bet vienmēr jūtu kad viņš ir blakus.

Labs draugs. Viņam dažreiz var mēģināt uzticēties. Bet,lai  justu kaut ko vairāk kā draudzību, viņā kaut kā ir par maz. Vai arī par daudz…

Man patīk ķerstīt viņa skatienus un smaidus. Patīk medību process. Nomedīts medījums vairs nebūs man svarīgs, tāpēc ir vērts apdomāt vai ir jēga bojāt sev priekšstatus par cilvēkiem un attiecībām un sākt medības. Varbūt jāatslābst un jāvēro viss no malas – kā notiks tā notiks. Un tā arī būs labi.

Navigate: (Previous 10 Entries | Next 10 Entries)